Apturēt nevar, bet palēnināt var, un lētāk par visu to dara imigrācija un atgriešanās programma. Ja nekas netiek mainīts, 2040. gadā Latvijā dzīvos apmēram 1,63 miljoni cilvēku, par 12 % mazāk nekā tagad. Balansēta politika, tas ir, visas četras rīcībpolitikas kopā, ja tās ievieš no 2028. gada, 2040. gadā dod par 3,5 % vairāk iedzīvotāju; strādājošo tā dod nedaudz mazāk, jo jaunpienācēji darbu atrod ne visi uzreiz, bet vairāku gadu gaitā.
Jaunpienācēji vispirms izmaksā un tikai pēc tam atmaksājas. Ar balansētu politiku valsts parāds 2040. gadā ir par 2 procentpunktiem no IKP lielāks nekā bāzes scenārijā, jo lielākam iedzīvotāju skaitam skolas un ārsti ir vajadzīgi jau tad, kad vēl ne visi no viņiem strādā; līdz 2040. gadu vidum papildu strādājošo nodokļi šo starpību ir atmaksājuši. Par vienu papildu strādājošo imigrācija un atgriešanās izmaksā vismazāk, jauniešu noturēšana apmēram trīs reizes vairāk, bet ģimenes pabalsti līdz 2040. gadam dod bērnus, nevis strādājošos.
Kāpēc tas ir svarīgi
No 2005. līdz 2025. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits saruka no 2,25 līdz 1,86 miljoniem, tas ir, par 17 %. Strādājošo skaits saruka no 1 040 līdz 865 tūkstošiem. Iemesli ir divi: emigrācija, visvairāk pēc 2008. gada krīzes, un dzimušo skaits, kas kopš deviņdesmito gadu sākuma ir mazāks par mirušo skaitu.
Nākamos piecpadsmit gadus nosaka tas, kas jau ir noticis, proti, šodienas vecuma struktūra. Deviņdesmitajos gados dzima maz bērnu, tāpēc tagad ir maz cilvēku tajā vecumā, kad dzimst bērni, un dzimušo skaits paliek mazs arī tad, ja katra ģimene izvēlas tāpat kā līdz šim. Tikmēr pensijā aiziet lielās pēckara paaudzes. Bāzes scenārijs, tas ir, kas notiek, ja neviena no šeit aplūkotajām rīcībpolitikām netiek īstenota, 2040. gadā ved pie 1,63 miljoniem iedzīvotāju un apmēram 756 tūkstošiem strādājošo, par 12 % mazāk nekā tagad.
Nenoteiktības josla diagrammā ir šaura: tā sniedzas no 1,62 līdz 1,64 miljoniem 2040. gadā un rāda, cik tālu gaita nobīdās, ja divus svarīgākos pieņēmumus maina to ticamajās robežās. Šajā lapā tie ir divi darba tirgus pieņēmumi par to, cik ātri uzņēmumi aizpilda darba vietas, ko atbrīvo pensionēšanās. Iedzīvotāju skaitu tie maina pavisam maz, toties bezdarbu tie maina daudz, un tāpēc tā pati josla ir uzzīmēta arī bezdarba diagrammā tālāk lapā.
Svarīgs ir ne tikai pats skaitlis. Jo mazāk strādājošo, jo mazāka nodokļu bāze, no kuras maksā pensijas, ārstus un skolas, bet pensionāru skaits sarūk daudz lēnāk. Tas ir kopīgs fons šīs vietnes jautājumiem par pensijām, valsts finansēm un reģioniem: gandrīz katrā no tiem darbaspēka sarukšana ir dots apstāklis, ko pārējās rīcībpolitikas mainīt nevar.
Iedzīvotāju skaits
Latvijā dzīvojošo skaits gada sākumā.
Faktiskie dati
Bāzes scenārijs
Nenoteiktības josla
Pelēkā josla rāda, cik tālu bāzes scenārijs nobīdās, ja divus svarīgākos pieņēmumus maina to ticamā diapazona robežās.
Josla ir aprēķināta līdz 2041. gadam; tālāk līnija turpinās bez tās.
Diagrammā punkti ir faktiskie dati, līnija ir modeļa bāzes scenārijs. Līdz 2025. gadam tie sakrīt līdz dažām procenta desmitdaļām: 2025. gada sākumam modelis dod 1,85 miljonus, patiesībā bija 1,86 miljoni. Tā ir pārbaude: ja modelis prot atkārtot pagātni, ir pamats klausīties, ko tas saka par nākotni.
Kas to nosaka
Iedzīvotāju skaitam ir inerce. Tas mainās lēni, un to maina trīs plūsmas: dzimušie, mirušie un migrācija. Katru no tām tur sava atgriezeniskā ietekme.
Algas: pastiprinoša ietekme. Jo mazāk cilvēku darbspējas vecumā, jo lēnāka izaugsme un mazāk iespēju. Jo lielāka starpība starp algām Latvijā un Rietumeiropā, jo vairāk cilvēku aizbrauc un jo mazāk paliek. Tas darbojas arī otrā virzienā: kad algas tuvojas Eiropas vidējām, aizbrauc mazāk un iebrauc vairāk, un tieši tā notiek bāzes scenārijā. Migrācijas saldo, tas ir, iebraukušo un izbraukušo starpība, no apmēram 5 800 cilvēku zaudējuma gadā 2025. gadā līdz 2040. gadam pārvēršas par nelielu ieguvumu, apmēram 900 cilvēkiem gadā.
Algu atgriezeniskā ietekme. Plus nozīmē "jo vairāk viena, jo vairāk otra", mīnuss nozīmē pretējo. Divi mīnusi pēc kārtas viens otru atceļ, tāpēc ietekme kopumā ir pastiprinoša: sarukšana dzemdē sarukšanu, bet arī izaugsme dzemdē izaugsmi.
Kas iebrauc un kā. Modelis seko trim iebraucēju plūsmām: latviešiem, kas atgriežas, citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem un cilvēkiem no valstīm ārpus Savienības. Pēdējie ierodas divējādi: vai nu lai apmestos uz dzīvi, vai tāpēc, ka darba devējs viņus uzaicina uz vietu, ko nevar aizpildīt uz vietas. Šī pēdējā plūsma, darba devēju uzaicinātā (sponsorētā) imigrācija, atbild uz brīvajām darba vietām, ko atstāj sarūkošais darbaspēks, un tieši tā ir klusais iemesls, kāpēc migrācijas saldo bāzes scenārijā kļūst pozitīvs. Jaunpienācēji pirmajos gados pelna mazāk; modelī tā ir integrācijas plaisa, kas gadu gaitā aizveras. Ukrainas bēgļi, kas ieradās 2022. gadā, ir atsevišķa grupa, kura pēc 2027. gada apmetas uz dzīvi.
Paaudzes: arī pastiprinoša ietekme, bet lēna. Ja šodien dzimst maz bērnu, pēc trīsdesmit gadiem ir maz vecāku un atkal maz dzimušo. Tāpēc dzimušo skaits bāzes scenārijā turpina sarukt, no 12 700 2035. gadā līdz 12 400 2040. gadā, kaut arī katra ģimene izvēlas tāpat kā tagad.
Darba tirgus: balansējoša ietekme. Kad strādāt gribētāju pēkšņi kļūst vairāk, uzņēmumi tos uzreiz nepieņem. Algu kāpums palēninās, bezdarbs uz laiku pieaug, un jaunas darba vietas rodas tikai gadu gaitā. Tāpēc katra rīcībpolitika, kas pievieno strādāt gribētājus, pirmajos gados nedaudz paaugstina bezdarba līmeni, un daļa ieguvuma nāk ar nokavēšanos. Bāzes scenārijā bezdarba līmenis 2040. gadā ir 5,9 %, zemāks par šodienas 6,9 %, jo pensionēšanās atbrīvo vairāk darba vietu, nekā sarūkošais darbaspēks spēj aizpildīt.
Nākamajos piecpadsmit gados noteicošā ir paaudžu ietekme: to nosaka jau dzimušo cilvēku skaits, un neviena rīcībpolitika to nemaina. Algu ietekme ir tā, ko rīcībpolitikas var ietekmēt, un darba tirgus balansējošā ietekme nosaka, cik ātri tas izdodas.
Ko var darīt
Četras rīcībpolitikas, ko valdība un Saeima tiešām var īstenot. Par katru ir pateikts, ko tā 2040. gadā dod salīdzinājumā ar bāzes scenāriju, cik tā izmaksā valsts budžetam un cik ātri tā darbojas. Izmaksas budžetam mēra kā pašas rīcībpolitikas ietekmi uz budžeta bilanci, saskaitītu no 2028. līdz 2045. gadam procentpunktos no iekšzemes kopprodukta (IKP, tas ir, viss, ko valstī gadā saražo), pirms ES fiskālo noteikumu atbildes reakcijas. Blakus ir parādīta valsts parāda starpība 2040. gadā, un tā ir mazāka par izmaksām, jo pēc ES fiskālajiem noteikumiem pasākumu kopums, kas tērē, lielākoties tiek segts ar taupību, ko noteikumi liek ieviest citur.
Imigrācijas atvēršana
Kas tas ir
darba un studiju imigrācijas nosacījumus atver tā, lai ierasties būtu 2,5 reizes vieglāk nekā tagad. Lielākā daļa papildu iebraucēju nāk uz vietām, ko darba devējs jau ir piedāvājis.
Ko dod
2040. gadā par 3,1 % vairāk iedzīvotāju un par 2,1 % vairāk strādājošo, tas ir, apmēram 16 tūkstošus; ekonomika par 1,0 % lielāka; pensionāru nabadzības risks par 1,5 procentpunktiem zemāks. Kopā ar atgriešanās programmu lētākā no četrām par vienu papildu strādājošo.
Cik maksā
no 2028. līdz 2045. gadam budžetam izmaksā apmēram 4,1 procentpunktus no IKP (pirms ES noteikumu atbildes reakcijas); valsts parāds 2040. gadā ir par 1,4 procentpunktiem lielāks, jo pakalpojumi iebraucējiem ir vajadzīgi vispirms, bet viņu nodokļi nāk vēlāk.
Cik ātri darbojas
iebraukušo skaits pieaug uzreiz; iedzīvotāju skaitā starpība ir redzama no 2032. gada, strādājošo skaitā no 2034. gada.
Atgriešanās programma
Kas tas ir
atbalsts tiem, kas grib atgriezties (atgriešanās jeb remigrācijas programma), pusotru reizi plašāks nekā tagad: pārcelšanās pabalsti, ātra kvalifikācijas atzīšana, vieta skolā bērniem.
Ko dod
2040. gadā par 1,7 % vairāk iedzīvotāju un par 1,3 % vairāk strādājošo; ekonomika par 0,7 % lielāka; pensionāru nabadzības risks par 0,8 procentpunktiem zemāks. Par vienu strādājošo apmēram tikpat lēta kā imigrācija.
Cik maksā
no 2028. līdz 2045. gadam budžetam izmaksā apmēram 2,5 procentpunktus no IKP (pirms ES noteikumu atbildes reakcijas); valsts parāds 2040. gadā ir par 1,0 procentpunktiem lielāks.
Cik ātri darbojas
iedzīvotāju skaitā redzama no 2033. gada; lielākā daļa atgriežas programmas pirmajos gados.
Jauniešu noturēšana
Kas tas ir
pasākumu kopums, kas jaunieša izbraukšanas varbūtību samazina par apmēram ceturtdaļu: mājokļi, atbalsts pirmajam darbam, studiju vietas reģionos.
Ko dod
2040. gadā par 1,4 % vairāk iedzīvotāju un par 1,3 % vairāk strādājošo; ekonomika par 0,7 % lielāka; pensionāru nabadzības risks par 0,8 procentpunktiem zemāks.
Cik maksā
no 2028. līdz 2045. gadam budžetam izmaksā apmēram 5,2 procentpunktus no IKP (pirms ES noteikumu atbildes reakcijas); valsts parāds 2040. gadā ir par 1,2 procentpunktiem lielāks. Par vienu strādājošo dārgāka nekā imigrācija un atgriešanās, jo katrs noturētais jaunietis gadiem saņem atbalstu.
Cik ātri darbojas
iedzīvotāju skaitā redzama no 2033. gada, strādājošo skaitā no 2035. gada.
Ģimenes pabalsti
Kas tas ir
ģimenes pabalstus palielina par 40 %.
Ko dod
par 7 % vairāk dzimušo, tas ir, apmēram 810 bērnus gadā; bērnu nabadzības risks par 1,7 procentpunktiem zemāks; iedzīvotāju 2040. gadā par 0,5 % vairāk. Strādājošo skaitu līdz 2040. gadam nemaina.
Cik maksā
no 2028. līdz 2045. gadam budžetam izmaksā apmēram 9,8 procentpunktus no IKP (pirms ES noteikumu atbildes reakcijas), un tā ir dārgākā no četrām; valsts parāds 2040. gadā ir par 1,1 procentpunktiem lielāks.
Cik ātri darbojas
dzimušo skaitā redzama no 2030. gada; darba tirgū līdz 2040. gadam nav redzama, jo šie bērni vēl mācās skolā.
Ko dod rīcībpolitikas
Pieci pasākumu kopumi, visi sākti 2028. gadā ar pakāpenisku ieviešanu trīs gados. Četri ir pa vienai rīcībpolitikai pilnā stiprumā, piektais ir balansēta politika: visas četras apmēram pusstiprumā.
Imigrācija. darba un studiju imigrācija 2,5 reizes vieglāka nekā tagad.
Atgriešanās. atgriešanās programma pusotru reizi plašāka nekā tagad.
Noturēšana. jaunieša izbraukšanas varbūtība par apmēram ceturtdaļu mazāka.
Ģimenes pabalsti. pabalsti par 40 % lielāki.
Balansēta politika. visas četras rīcībpolitikas, katra apmēram pusstiprumā.
Cilvēki. Iedzīvotāju skaitā starpības pret kopējo sarukšanu ir mazas, bet skaidri sakārtotas. Balansēta politika 2040. gadā dod 1,69 miljonus iedzīvotāju pret 1,63 miljoniem bāzes scenārijā, tas ir, par 3,5 % jeb apmēram 56 tūkstošiem vairāk. Imigrācija viena pati dod par 3,1 % vairāk, atgriešanās par 1,7 %, noturēšana par 1,4 %, ģimenes pabalsti par 0,5 %. Ģimenes pabalsti ir vienīgā rīcībpolitika ar manāmu ietekmi uz dzimušo skaitu: 2040. gadā par 7 % vairāk nekā bāzes scenārijā.
Strādājošo skaitā aina ir tāda pati, tikai ar nokavēšanos: iebraukušie un atgriezušies darbu atrod ne visi uzreiz. Balansēta politika 2040. gadā dod par 2,4 % vairāk strādājošo, apmēram 18 tūkstošus, imigrācija viena pati par 2,1 %, apmēram 16 tūkstošus. Ģimenes pabalsti strādājošo skaitu 2040. gadā nemaina, jo pēc 2028. gada dzimušie bērni tad vēl mācās.
Ieguvums. Vairāk strādājošo nav mērķis pats par sevi. Mērķis ir tas, ko viņi saražo un ko uztur viņu iemaksas. Ekonomika, tas ir, viss, ko valstī gadā saražo, mērīta šodienas naudā (2025. gada cenās), ar balansētu politiku 2040. gadā ir par 0,8 % lielāka nekā bāzes scenārijā, ar imigrāciju vienu pašu par 1,0 %. Tas ir mazāk nekā strādājošo pieaugums, un ienākumi uz vienu iedzīvotāju neaug nemaz: 2040. gadā tie ir par 1,8 % (imigrācija) līdz 2,3 % (balansēta politika) mazāki nekā bāzes scenārijā. Jaunpienācēji pirmajos gados saražo mazāk, tāpēc relatīvi lielāks darbaspēks palēnina vidējās algas pieaugumu. Ieguvums tātad nav turīgāks vidējais iedzīvotājs, bet lielāka ekonomika un vairāk maksātāju sistēmā, kas uztur pensijas.
Pensiju sistēmā tas ir redzams uzreiz. Bāzes scenārijā pensionāru nabadzības risks, tas ir, to cilvēku daļa vecumā no 65 gadiem, kuru ienākumi ir zem nabadzības riska sliekšņa, pieaug no 42 % 2025. gadā līdz 53 % 2040. gadā; kāpēc, ir skaidrots lapā par vecumdienu ienākumiem. Vairāk strādājošo nozīmē vairāk iemaksu un lielākas pensijas: balansēta politika 2040. gadā šo daļu samazina par 2,0 procentpunktiem, imigrācija viena pati par 1,5. Pret pieaugumu, ko rāda bāzes scenārijs, tas ir mazs solis, bet solis pareizajā virzienā, un pensiju sistēma tāpēc nav jāmaina.
Pensionāri nabadzības riskā
To 65 gadus veco un vecāku cilvēku daļa, kuru ienākumi ir zem 60 % no valsts mediānas.
Blakusparādība. Bezdarba līmenī, tas ir, bezdarbnieku daļā no visiem, kas strādā vai meklē darbu, parādās darba tirgus balansējošā ietekme. Rīcībpolitikas, kas pievieno strādāt gribētājus, to nedaudz paaugstina: imigrācija 2040. gadā par 0,4 procentpunktiem, balansēta politika par 0,5. Pelēkā josla šajā diagrammā ir plata, no 4,8 līdz 7,9 % ap bāzes scenārija 5,9 %: tie ir tie paši divi darba tirgus pieņēmumi, kas iedzīvotāju diagrammā, un tieši šeit tie iedarbojas. Katra pasākumu kopuma ietekme ietilpst šajā joslā.
Bezdarba līmenis
To cilvēku daļa, kuri vēlas strādāt un meklē darbu.
Faktiskie dati
Bāzes scenārijs
Imigrācija
Atgriešanās
Noturēšana
Ģimenes pabalsti
Balansēta politika
Nenoteiktības josla
Pelēkā josla rāda, cik tālu bāzes scenārijs nobīdās, ja divus svarīgākos pieņēmumus maina to ticamā diapazona robežās.
Cena. Bāzes scenārijā valsts parāds pieaug no 47 % no IKP 2025. gadā līdz 61 % 2040. gadā; kāpēc tas aug, ir skaidrots valsts finanšu lapā. Pirms ES noteikumu atbildes reakcijas budžetam izmaksā katra rīcībpolitika: imigrācija no 2028. līdz 2045. gadam apmēram 4,1 procentpunktus no IKP, atgriešanās 2,5, noturēšana 5,2, ģimenes pabalsti 9,8, balansēta politika 11,0. Naudu šeit prasa divas lietas: pašas programmas un tas, ka lielākam iedzīvotāju skaitam skolas, ārsti un pabalsti ir vajadzīgi jau tad, kad vēl ne visi no viņiem strādā. Tāpēc 2040. gadā parāds ir lielāks ar katru kopumu: ar imigrāciju par 1,4 procentpunktiem, ar atgriešanos par 1,0, ar noturēšanu par 1,2, ar ģimenes pabalstiem par 1,1, ar balansētu politiku par 2,0. Daļu no tā noteikumi liek segt ar taupību citur, bet pārējo atmaksā papildu strādājošie, kad aug viņu nodokļi, un līdz 2040. gadu vidum parāda starpība ir kļuvusi negatīva katrai rīcībpolitikai, izņemot ģimenes pabalstus.
Valsts parāds
Valsts parāds attiecībā pret to, ko valsts saražo gadā.
Izmaksas budžetam 2028.–2045. g., procentpunkti no IKP
Valsts parāds 2040, procentpunkti
Kas iegūst, kas maksā
Pārliecība
Imigrācija
+3,1 %
+2,1 %
+1,0 %
−1,5
−4,1
+1,4
iegūst uzņēmumi, nodokļu bāze un pensionāri; vispirms maksā budžets un uz laiku vietējie darba meklētāji
vidēja
Atgriešanās
+1,7 %
+1,3 %
+0,7 %
−0,8
−2,5
+1,0
iegūst ģimenes, kas atgriežas, un reģioni; maksā budžets
vidēja
Noturēšana
+1,4 %
+1,3 %
+0,7 %
−0,8
−5,2
+1,2
iegūst jaunieši un reģioni; maksā budžets, un uz vienu cilvēku dārgi
zema
Ģimenes pabalsti
+0,5 %
−0,1 %
−0,3 %
−0,6
−9,8
+1,1
iegūst ģimenes ar bērniem, bērnu nabadzība sarūk; maksā budžets; darba tirgus līdz 2040. gadam neiegūst neko
vidēja
Balansēta politika
+3,5 %
+2,4 %
+0,8 %
−2,0
−11,0
+2,0
iegūst visi iepriekš minētie; budžets maksā apmēram tikpat, cik par ģimenes pabalstiem
vidēja
Iedzīvotāji, strādājošie un ekonomika: starpība pret bāzes scenāriju procentos. Pensionāru nabadzība un parāds: starpība procentpunktos. Izmaksas budžetam: paša kopuma ietekme uz budžeta bilanci, saskaitīta no 2028. līdz 2045. gadam, pirms ES noteikumu atbildes reakcijas; negatīvs skaitlis ir izmaksas. Pārliecība: cik droši zināms rezultāta virziens un lielums, ņemot vērā pieņēmumus, uz kuriem tas balstās.
Tabula saka četras lietas. Pirmkārt, neviens kopums ainu nemaina: arī ar balansētu politiku iedzīvotāju 2040. gadā ir par apmēram 9 % mazāk nekā tagad. Jautājums nav, vai sarukšanu apturēt, bet par cik to palēnināt un par kādu cenu. Otrkārt, sakārtojums pēc cenas ir noturīgs: imigrācija un atgriešanās dod gandrīz tikpat daudz iedzīvotāju kā noturēšana, bet maksā mazāk nekā pusi no tās, un šis sakārtojums nemainās, lai kā groza pieņēmumus. Treškārt, papildu strādājošie dod lielāku ekonomiku un vairāk iemaksu pensiju sistēmā, nevis turīgāku vidējo iedzīvotāju. Ceturtkārt, ģimenes pabalsti atbild uz citu jautājumu: tie palielina dzimušo skaitu un samazina bērnu nabadzību, bet darbaspēku līdz 2040. gadam nepapildina. Tas nav arguments pret tiem. Tas ir arguments nelikt tos vienā rindā ar darbaspēka rīcībpolitikām.
Valdībai un Saeimai no tā izriet vienkārša secība: vispirms lētās rīcībpolitikas, kas darbojas ātri, tas ir, imigrācijas nosacījumi un atgriešanās programma; tad noturēšana tur, kur tā ir vērsta uz konkrētiem reģioniem; un ģimenes politika pati par sevi, nevis kā darbaspēka pasākums.
Kas jāpatur prātā
Papildu darbaspēks parādu vispirms palielina un tikai pēc tam atmaksā. Parāda aile tabulā ir 2040. gads, bet līdz 2045. gadam zīme ir mainījusies: ar imigrāciju valsts parāds ir par 0,7 procentpunktiem no IKP mazāks nekā bāzes scenārijā, ar balansētu politiku par 1,9 procentpunktiem mazāks, jo papildu strādājošo nodokļi pāraug pakalpojumus, ko izmanto viņu ģimenes. Gadi pēc 2040. gada balstās uz vairāk pieņēmumiem nekā gadi pirms tā, un tāpēc lapa rāda 2040. gadu.
Modelis nenodarbina visu papildu darbaspēku. Līdz 2050. gadam modelī strādā apmēram trīs ceturtdaļas no papildu darbaspēka, bet pārējais parādās kā bezdarbs. Tā ir uzņemšana darba tirgū, tas ir, cik liela daļa no papildu darbaspēka pēc gadiem strādā; Eiropas Komisijas novecošanās ziņojums pēc vienošanās pieņem, ka strādā visi. Starpību rada nevis pats darba tirgus, bet laiks, kurā kapitāls aug līdzi darbaspēkam, un ekonomikas pieprasījuma puse. Katrs nodarbinātības skaitlis šajā lapā ir jālasa, to paturot prātā.
Modelim ir divi strukturālā bezdarba lasījumi, un tie nesakrīt. Darba tirgus modulis bezdarba līmeni 2040. gadā liek pie 5,9 %, savukārt ekonomikas modulis nes strukturālo bezdarbu, tas ir, līmeni, pie kura ekonomika atgriežas, kad svārstības ir atskaitītas, un tas ir 6,7 %, par procentpunktu augstāks. Abi lasījumi tiek saskaņoti; līdz tam bāzes scenārija bezdarbs ir jālasa kā "apmēram seši procenti", un josla bezdarba diagrammā saka, cik tālu tas var nobīdīties.
Ko dod darba devēju uzaicinātā imigrācija. Ja darba devēji nevarētu aicināt darbiniekus uz vietām, ko nevar aizpildīt uz vietas, iedzīvotāju 2040. gadā būtu par 1,3 % mazāk un strādātu par apmēram 6,3 tūkstošiem mazāk cilvēku. Šī plūsma ir bāzes scenārijā tāpēc, ka to rāda reģistrs; tās lielums tomēr ir pieņēmums.
Pagātni modelis atkārto ne gluži precīzi. Iedzīvotāju un strādājošo skaitā tas 2025. gadam atbilst faktiskajiem datiem līdz procenta daļai, bet dzimušo skaitu 2025. gadam tas dod par 8 % lielāku, nekā bija patiesībā (12 900 pret 11 900), tāpēc bāzes scenārijs sākas ar nedaudz par daudz dzimušajiem. Modelim neatbilst arī pensionāru nabadzības riska faktiskie dati līdz 2016. gadam: krīzes gados strauji saruka vidējie ienākumi un līdz ar tiem nabadzības riska slieksnis, bet pensijas palika, tāpēc faktiskais rādītājs 2010.–2013. gadā nokrita zem 20 %. Modelis krīzi neatkārto. No 2017. gada abi sakrīt, un aprēķins sākas no 2025. gada, kur atbilstība ir laba.
Programmu izmaksas uz vienu cilvēku ir pieņēmums, nevis mērījums. Cik valsts budžetam izmaksā viens papildu iebraucējs, viens atgriezies vai viens noturēts jaunietis, nevienā Latvijas programmā nav izmērīts. Visnedrošākās no trim ir noturēšanas izmaksas, tāpēc tās pārliecība tabulā ir zema. Iekļaušanos modelis attēlo kā algu starpību, kas gadu gaitā aizveras, nevis kā valodas kursus un kvalifikācijas atzīšanu; ja patiesībā iekļaušanās ir lēnāka, ieguvums nodarbinātībā parādās vēlāk.
Nenoteiktības josla aptver divus pieņēmumus, ne visus. Tie ir, cik lielu daļu aizgājušo darbinieku vietu uzņēmums izsludina no jauna, un darba vietu atvēršanas laiks, tas ir, cik ilgā laikā uzņēmums atver vēl vajadzīgās vietas. Nevienam no abiem nav Latvijas datu rindas, kas to pamatotu. Iedzīvotāju skaitu tie maina maz, bezdarbu daudz. Citi pieņēmumi, piemēram, par dzimstību, mirstību vai to, cik stipri izbraukšana reaģē uz algu starpību ar ārzemēm, joslā nav iekļauti.
Sākums 2028. gadā ir pieņēmums. Visi kopumi sākas 2028. gadā un pilnu spēku sasniedz 2030. gadā. Vēlāks sākums visu nobīda uz priekšu laikā; rezultāts 2040. gadā tad ir mazāks, bet attiecības starp rīcībpolitikām paliek tādas pašas.