Vai Latvija panāks Eiropas vidējo dzīves līmeni, un kas to paātrina?
Lasīšanas laiks apmēram 13 min
Īsā atbilde
Lielāko daļu ceļa Latvija noiet pati, ja pieņem, ka darba ražīgums Eiropas vidējam tuvojas tikpat ātri kā līdz šim. Ienākumi uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo, bāzes scenārijā pieaug no 71 % šodien līdz 82 % 2040. gadā, ja nekas netiek mainīts. Balansēta politika, kas apvieno ārvalstu ieguldījumus, pētniecības atbalstu, mazāku ēnu ekonomiku un izglītību, tam pieliek vēl 3,8 procentpunktus, un neviena no četrām rīcībpolitikām atsevišķi nepieliek vairāk par vienu vai diviem.
Trīs no četrām budžetam izmaksā, pētniecība visvairāk: apmēram 1,8 procentpunktus no iekšzemes kopprodukta no 2028. līdz 2045. gadam. Ēnu ekonomikas samazināšana savukārt budžetam naudu nes, un tāpēc balansēta politika kopumā nopelna. Algas aug ar katru pasākumu kopumu, bet pensionāri atpaliek ar visiem, izņemot ēnu ekonomikas samazināšanu, jo pensijas seko iemaksām, nevis algām.
Kāpēc tas ir svarīgi
No 2005. līdz 2025. gadam Latvijas ienākumi uz vienu iedzīvotāju pieauga no 49 % līdz 71 % no ES vidējā. Tas ir daudz, un tomēr Igaunija un Lietuva tajos pašos gados tika tālāk; kāpēc, ir skaidrots Baltijas salīdzinājuma lapā. Šajā lapā jautājums ir cits: kas Latviju ved tālāk, un cik daudz no tā ir rīcībpolitikas rokās.
Uz pirmo pusi atbilde ir darba ražīgums, tas ir, cik daudz saražo viens strādājošais. Bāzes scenārijā ražīgums pieaug no 66 % no ES vidējā 2025. gadā līdz 85 % 2040. gadā, un tas ir gandrīz viss tuvināšanās avots. Strādājošo skaits tajos pašos gados sarūk par astotdaļu, un tas velk uz otru pusi: ienākumi uz iedzīvotāju aug lēnāk nekā ražīgums. Tāpēc Latvijas tuvināšanās ir stāsts par ražīgumu, nevis par iedzīvotāju skaitu, un tāpēc šī lapa ir par uzņēmumiem, ieguldījumiem un zināšanām, nevis par migrāciju; migrācijai ir veltīta lapa par darbaspēku.
Kāpēc tas ir svarīgi ne tikai kā skaitlis. Ienākumi uz iedzīvotāju šodienas naudā, tas ir, 2025. gada cenās, bāzes scenārijā pieaug no apmēram 23 100 eiro gadā līdz 33 000 eiro 2040. gadā, un vidējā alga no 1 860 līdz 2 610 eiro mēnesī. Tieši tas notur cilvēkus Latvijā, samaksā pensijas un ļauj valstij tērēt aizsardzībai, neapgriežot visu pārējo. Jo lielāks šis skaitlis, jo vieglāk atbildēt uz gandrīz katru citu jautājumu šajā vietnē.
IKP uz iedzīvotāju pret ES vidējo
Latvijas saražotais uz vienu cilvēku salīdzinājumā ar ES vidējo, ņemot vērā cenu līmeni.
Faktiskie dati
Bāzes scenārijs
Nenoteiktības josla
Pelēkā josla rāda, cik tālu bāzes scenārijs nobīdās, ja divus svarīgākos pieņēmumus maina to ticamā diapazona robežās.
Diagrammā punkti ir faktiskie dati, līnija ir modeļa bāzes scenārijs. Pelēkā nenoteiktības josla ir plata, no 76 līdz 89 % 2040. gadā, un tā tam jābūt: tā rāda, cik tālu gaita nobīdās, ja divus svarīgākos pieņēmumus maina to ticamajās robežās. Viens no tiem ir, cik ātri ražīgums aug pats par sevi, otrs ir aizstājamības elastība, tas ir, cik viegli uzņēmumi darbiniekus aizstāj ar iekārtām, kad darbinieku trūkst. 2025. gada sākumam modelis dod 72 % no ES vidējā, faktiski bija 71 %. Ražīguma rindā modelis 2025. gadam ir par dažiem procentpunktiem augstāks nekā faktiskie dati; ko tas nozīmē, ir pateikts sadaļā "Kas jāpatur prātā".
Kas to nosaka
Trīs atgriezeniskās ietekmes, divas pastiprinošas un viena balansējoša, un tieši balansējošā ir svarīgākā.
Tuvināšanās: balansējoša ietekme. Valsts, kas atpaliek, var pārņemt tehnoloģijas un darba paņēmienus, kas citur jau izmēģināti, un tāpēc aug ātrāk nekā tās, kas ir priekšā. Jo tuvāk Eiropas vidējam, jo mazāk ir ko pārņemt un jo lēnāka kļūst tuvināšanās. Šī ietekme pati sevi apvalda: tāpēc Latvija līdz šim auga ātrāk nekā Vācija, un tāpēc tā nevar augt tik ātri mūžīgi. Cik stipra šī ietekme ir, tas ir, par cik atpalicība sarūk gadā, ir vissvarīgākais pieņēmums bāzes scenārijā.
Tuvināšanās atgriezeniskā ietekme. Plus nozīmē "jo vairāk viena, jo vairāk otra", mīnuss nozīmē pretējo. Viens mīnuss ķēdē nozīmē, ka ietekme ir balansējoša: lielāka atpalicība rada ātrāku izaugsmi, un tā atpalicību samazina. Tāpēc tuvināšanās gadu gaitā palēninās.
Eksports un mācīšanās: pastiprinoša ietekme. Uzņēmumi, kas eksportē, sastopas ar lielāku konkurenci un lielāku tirgu, mācās ātrāk un kļūst ražīgāki; ražīgāki uzņēmumi savukārt var eksportēt vairāk. Jo lielāka daļa uzņēmumu eksportē, jo ātrāk aug ražīgums visā ekonomikā. Uz šo ietekmi balstās ārvalstu ieguldījumu un eksporta atbalsta rīcībpolitikas.
Algas un cilvēki: pastiprinoša ietekme. Augstāks ražīgums nozīmē lielākas algas, lielākas algas nozīmē mazāk izbraukšanas un vairāk atgriešanās, un lielāks darbaspēks nozīmē lielāku tirgu un vairāk ieguldījumu. Tā ir tā pati ietekme, kas lapā par darbaspēku aprakstīta no otras puses, un tāpēc ražīguma politika un darbaspēka politika viena otru pastiprina. 2030. gados šai ietekmei ir arī sava cena: darba tirgus, kas saspringst ātri, paceļ algas, pirms ražīgums tām seko, un ekonomika uz dažiem gadiem atdziest. Ko tas nodara budžetam, ir pateikts valsts finanšu lapā.
Nākamajos piecpadsmit gados noteicošā ir tuvināšanās ietekme. Tās dēļ lielākā daļa ceļa tiek noieta ar šodienas noteikumiem, un tās dēļ katras rīcībpolitikas ieguvums ir daži procentpunkti, nevis desmiti. Rīcībpolitika var ietekmēt to, cik ātri uzņēmumi pārņem zināmo, un to, cik liela daļa ekonomikas vispār ir redzama statistikā un nodokļos.
Ko var darīt
Četras rīcībpolitikas, katra savā kanālā, visas vienā mērogā: ne par vienu cenu, bet ar vienu ambīciju. Par katru ir pateikts, ko tā dod 2040. gadā salīdzinājumā ar bāzes scenāriju, ko tā izmaksā valsts budžetam un cik ātri tā darbojas. Izmaksas budžetam ir mērītas kā pasākumu kopuma paša ietekme uz budžeta bilanci, saskaitīta no 2028. līdz 2045. gadam procentpunktos no IKP. Blakus ir parādīta valsts parāda starpība 2040. gadā, un tā ir mazāka par izmaksām, jo ar ES fiskālajiem noteikumiem kopumu, kas tērē, lielākoties apmaksā noteikumu uzspiesti samazinājumi citur, bet kopums, kas nes ieņēmumus, ļauj noteikumiem samazināt mazāk.
Ārvalstu ieguldījumi
Kas tas ir
ārvalstu uzņēmumus piesaista pusotru reizi aktīvāk nekā tagad, tas ir, apmēram par sešiem vidējiem un lieliem uzņēmumiem gadā vairāk.
Ko dod
ienākumi uz iedzīvotāju 2040. gadā par 0,9 procentpunktiem no ES vidējā lielāki; vidējā alga par 0,8 % lielāka. Ārvalstu uzņēmumi ir ražīgāki un eksportē vairāk, un tie velk līdzi pārējos.
Cik maksā
no 2028. līdz 2045. gadam budžetam izmaksā apmēram 0,8 procentpunktus no IKP (pirms ES noteikumu atbildes reakcijas), vismazāk no četrām; valsts parāds 2040. gadā praktiski nemainās, 0,0 procentpunkti, jo izmaksas sedz noteikumu uzspiestie samazinājumi citur un daļu atmaksā lielāka ekonomika. Pensionāru nabadzības risks ir par 0,4 procentpunktiem augstāks, jo algas aug ātrāk nekā pensijas.
Cik ātri darbojas
pamanāms no 2034. gada; uzņēmumu loks veidojas gadiem.
Pētniecības atbalsts
Kas tas ir
valsts atbalsts uzņēmumu pētniecībai un izstrādei divreiz lielāks nekā tagad.
Ko dod
ienākumi uz iedzīvotāju par 1,6 procentpunktiem lielāki, visvairāk no četrām atsevišķi; ražīgums par 1,4 procentpunktiem; vidējā alga par 1,3 % lielāka.
Cik maksā
no 2028. līdz 2045. gadam budžetam izmaksā apmēram 1,8 procentpunktus no IKP (pirms ES noteikumu atbildes reakcijas), visvairāk no tām trim, kas izmaksā; valsts parāds 2040. gadā +0,3 procentpunkti, jo noteikumi liek samazināt citur un pārējo iznes lielāka ekonomika. Pensionāru nabadzības risks par 0,6 procentpunktiem augstāks.
Cik ātri darbojas
pamanāms no 2031. gada; zināšanas krājas lēni, bet noturīgi.
Ēnu ekonomikas samazināšana
Kas tas ir
nodokļu administrācijas spēja atklāt nedeklarētu darbību pusotru reizi lielāka, un nodokļu slogs zemām algām par sesto daļu mazāks, lai deklarēt būtu izdevīgi.
Ko dod
ēnu ekonomika, tas ir, no nodokļu administrācijas slēptā saimnieciskā darbība, 2040. gadā par 6,1 procentpunktiem no IKP mazāka; ienākumi uz iedzīvotāju par 0,7 procentpunktiem lielāki; vidējā alga par 0,4 % lielāka. Vienīgā no četrām, kas pensionāru nabadzības risku samazina, par 4,1 procentpunktiem, jo deklarēta alga nozīmē pensiju iemaksas.
Cik maksā
nevis maksā, bet nes: no 2028. līdz 2045. gadam budžetam apmēram 20 procentpunktus no IKP (pirms ES noteikumu atbildes reakcijas), vairāk nekā jebkurš cits kopums šajā lapā. Ieņēmumi krājas gadu gaitā, un noteikumi lielāko daļu izlieto, lai citur samazinātu mazāk, tāpēc valsts parāds 2040. gadā ir par 6,4 procentpunktiem mazāks. Šis skaitlis balstās uz pieņēmumu, kas Latvijā nav izmērīts; ko tas nozīmē, ir pateikts sadaļā "Kas jāpatur prātā". Maksā tie, kas šodien strādā ēnā.
Cik ātri darbojas
ēnu ekonomikā uzreiz, ienākumos uz iedzīvotāju no 2032. gada.
Izglītība
Kas tas ir
skolotāju algas par piektdaļu lielākas, augstskolu vietu par ceturtdaļu vairāk, pieaugušo izglītība pusotru reizi plašāka, un pārveidots mācību saturs.
Ko dod
ienākumi uz iedzīvotāju 2040. gadā par 0,2 procentpunktiem lielāki, vismazāk no četrām, jo bērni, kas skolu sāk 2028. gadā, 2040. gadā vēl mācās. Ieguvums nāk vēlāk, un tas ir arguments nevis pret izglītību, bet pret vilcināšanos.
Cik maksā
no 2028. līdz 2045. gadam budžetam izmaksā apmēram 2,0 procentpunktus no IKP (pirms ES noteikumu atbildes reakcijas); valsts parāds 2040. gadā +0,4 procentpunkti, pārējo uzņem noteikumu uzspiestie samazinājumi citur.
Cik ātri darbojas
pamanāms no 2040. gada, vislēnāk no visām rīcībpolitikām šajā vietnē.
Ko dod rīcībpolitikas
Pieci pasākumu kopumi, visi no 2028. gada ar pakāpenisku ieviešanu trīs gados. Četri ir pa vienai rīcībpolitikai, piektais ir balansēta politika: visas četras un vēl divas, eksporta atbalsts un kredītu pieejamība, vienlaikus. Vēl trīs kopumi ir aprēķināti un apkopoti tabulā zem diagrammām, tostarp ārvalstu ieguldījumi kopā ar peļņas nodokli no valsts finanšu lapas.
Ārvalstu ieguldījumi. ārvalstu uzņēmumu piesaiste pusotru reizi aktīvāka.
Pētniecības atbalsts. atbalsts uzņēmumu pētniecībai divreiz lielāks.
Mazāka ēnu ekonomika. kontrole pusotru reizi stingrāka un nodokļu slogs zemām algām mazāks.
Izglītība. skolotāju algas, augstskolu vietas, pieaugušo izglītība un mācību saturs.
Balansēta politika. visas četras un vēl eksporta atbalsts un kredītu pieejamība.
Ienākumi pret Eiropu. Bāzes scenārijā Latvija 2040. gadā sasniedz 82 % no ES vidējā. Balansēta politika dod 86 %, par 3,8 procentpunktiem vairāk, un tā ir aptuveni atsevišķo rīcībpolitiku summa. Tās viena otrai netraucē, bet arī nepastiprina viena otru tik daudz, lai to redzētu līdz 2040. gadam. Atsevišķi pētniecība dod 1,6 procentpunktus, ārvalstu ieguldījumi 0,9, ēnu ekonomikas samazināšana 0,7, izglītība 0,2.
IKP uz iedzīvotāju pret ES vidējo
Latvijas saražotais uz vienu cilvēku salīdzinājumā ar ES vidējo, ņemot vērā cenu līmeni.
Ražīgumā aina ir tāda pati, tikai skaitļi nedaudz lielāki, jo tad, kad strādājošo kļūst mazāk, ražīgums aug ātrāk nekā ienākumi uz iedzīvotāju. Balansēta politika 2040. gadā paceļ ražīgumu līdz 88 % no ES vidējā pret 85 % bāzes scenārijā.
Darba ražīgums pret ES vidējo
Saražotais uz vienu strādājošo salīdzinājumā ar ES vidējo.
Ieguvums cilvēkiem. Tuvināšanās Eiropai nav mērķis pati par sevi; mērķis ir tas, ko cilvēki no tās jūt. Vidējā alga šodienas naudā, tas ir, 2025. gada cenās, bāzes scenārijā pieaug no 1 860 eiro mēnesī 2025. gadā līdz 2 610 eiro 2040. gadā. Balansēta politika to paceļ līdz 2 690 eiro, par 3,1 % vairāk; atsevišķās rīcībpolitikas katra par apmēram vienu procentu, izglītība līdz 2040. gadam vēl nemaz. Ražīgāka ekonomika maksā lielākas algas, un tas ir tiešākais ieguvums, ko šī lapa var parādīt.
Vidējā alga
Vidējā bruto alga mēnesī, atskaitot cenu pieaugumu.
Tomēr ne visi iegūst vienādi. Pensijas Latvijā seko iemaksām, nevis algām, tāpēc tad, kad algas aug ātrāk, pensionāri atpaliek: ārvalstu ieguldījumi un pētniecība pensionāru nabadzības risku 2040. gadā palielina par 0,4 un 0,6 procentpunktiem. Ēnu ekonomikas samazināšana ir vienīgā, kas risku samazina, par 4,1 procentpunktiem, jo deklarēta alga nozīmē iemaksas. Tāpēc arī balansēta politika risku kopumā samazina, par 4,6. Kāpēc pensijas no algām atpaliek arī bez šīm rīcībpolitikām, ir skaidrots lapā par vecumdienu ienākumiem.
Pensionāri nabadzības riskā
To 65 gadus veco un vecāku cilvēku daļa, kuru ienākumi ir zem 60 % no valsts mediānas.
Ēnu ekonomika. Bāzes scenārijā ēnu ekonomika pati no sevis nesarūk: tā paliek apmēram 22 % no IKP, 2040. gadā 22 %. To kustina tieši ēnu ekonomikas samazināšanas kopums: 2040. gadā tā ir par 6,1 procentpunktiem no IKP mazāka, un lapas malā starpība vēl turpina augt. Pārējās rīcībpolitikas ēnu ekonomiku gandrīz nemaina.
Ēnu ekonomika
No nodokļu iestādēm slēptā saimnieciskā darbība, attiecībā pret IKP.
Cena. Valsts parāds 2025. gadā bija 47 % no IKP. Bāzes scenārijā tas pieaug līdz 61 % 2040. gadā; kāpēc tas aug, ir skaidrots valsts finanšu lapā. Pirms ES noteikumu atbildes reakcijas pētniecība no 2028. līdz 2045. gadam budžetam izmaksā apmēram 1,8 procentpunktus no IKP, izglītība 2,0, ārvalstu ieguldījumi 0,8. Ēnu ekonomikas samazināšana nopelna apmēram 20 procentpunktus, un tāpēc balansēta politika kopumā nopelna, apmēram 32 procentpunktus, lai gan tajā ir trīs rīcībpolitikas, kas izmaksā. Lielāko daļu no tā noteikumi absorbē: 2040. gadā valsts parāds ar mazāku ēnu ekonomiku ir par 6,4 procentpunktiem mazāks, ar balansētu politiku par 12 procentpunktiem mazāks, bet trīs rīcībpolitikas, kas izmaksā, parādu atstāj pusprocentpunkta robežās no bāzes scenārija. Ēnu ekonomikas skaitlim jātic vismazāk, un kāpēc, ir pateikts sadaļā "Kas jāpatur prātā".
Valsts parāds
Valsts parāds attiecībā pret to, ko valsts saražo gadā.
IKP uz iedzīvotāju pret ES vidējo 2040, procentpunkti
Valsts parāds 2040, procentpunkti
Uzņēmumi un eksportētāji
Eksporta atbalsts pusotru reizi lielāks un administratīvais slogs par piektdaļu mazāks: vairāk uzņēmumu, kas eksportē, un vairāk jaundibinātu uzņēmumu.
+0,9
−5,7
Kredīti un kapitāla tirgus
Kredītu garantijas pusotru reizi lielākas, lielāka konkurence starp bankām, attīstītāks kapitāla tirgus un lielāka daļa pensiju fondu naudas ieguldīta Latvijā.
+0,1
+0,3
Ārvalstu ieguldījumi ar peļņas nodokli
Pasākumu kopums "Ārvalstu ieguldījumi" kopā ar 15 % nodokli nesadalītajai peļņai (kapitāla kopums valsts finanšu lapā).
+0,2
−0,8
Novērtējums
Rīcībpolitika
Ienākumi pret ES 2040, procentpunkti
Ražīgums pret ES 2040, procentpunkti
Vidējā alga 2040
Pensionāru nabadzība 2040, procentpunkti
Izmaksas budžetam 2028.–2045. g., procentpunkti no IKP
Valsts parāds 2040, procentpunkti
Kas iegūst, kas maksā
Pārliecība
Ārvalstu ieguldījumi
+0,9
+0,7
+0,8 %
+0,4
−0,8
0,0
iegūst strādājošie un eksports; budžets maksā nedaudz; pensionāri atpaliek
vidēja
Pētniecības atbalsts
+1,6
+1,4
+1,3 %
+0,6
−1,8
+0,3
iegūst strādājošie un uzņēmumi; maksā budžets; pensionāri atpaliek
vidēja
Ēnu ekonomikas samazināšana
+0,7
+0,4
+0,4 %
−4,1
+19,7
−6,4
iegūst budžets, pensionāri un godīgie uzņēmumi; maksā tie, kas strādā ēnā
zema
Izglītība
+0,2
0,0
0,0 %
0,0
−2,0
+0,4
iegūst tie, kas 2040. gadā vēl ir jauni; budžets maksā tagad
vidēja
Balansēta politika
+3,8
+3,0
+3,1 %
−4,6
+31,8
−11,8
iegūst gandrīz visi; budžeta un parāda slejas balstās uz ēnu ekonomikas pieņēmumu
vidēja
Ienākumi, ražīgums, pensionāru nabadzība un parāds: starpība pret bāzes scenāriju procentpunktos. Vidējā alga: starpība procentos. Izmaksas budžetam: pasākumu kopuma paša ietekme uz budžeta bilanci pirms ES noteikumu atbildes reakcijas, saskaitīta no 2028. līdz 2045. gadam procentpunktos no IKP; izmaksas ir ar mīnusu, ieņēmumi ar plusu. Pārliecība: cik droši zināms rezultāta virziens un lielums, ņemot vērā pieņēmumus, uz kuriem tas balstās.
Tabula saka trīs lietas. Pirmkārt, neviena rīcībpolitika viena pati tuvināšanos daudz nepaātrina: katra dod vienu vai divus procentpunktus, bāzes scenārijs apmēram desmit. Lielais skaitlis ir pieņēmums par ražīgumu, nevis rīcībpolitika. Otrkārt, kopā tās dod aptuveni summu, un tikai summa ir pietiekami liela, lai to pamanītu. Tas ir arguments par pasākumu kopumu, nevis par vienu izraudzītu rīku. Treškārt, ieguvums nesadalās vienādi: algas aug ar katru kopumu, bet ar ārvalstu ieguldījumiem un pētniecību pensionāri atpaliek, un tikai ēnu ekonomikas samazināšana to pagriež otrādi.
Lēmumu pieņēmējam no tā izriet trīs lietas. Ārvalstu ieguldījumu piesaiste ir lētākais ceļš uz ražīgumu, un peļņas nodoklis lielāko daļu no tā izsvītro: tabulā zem diagrammām redzams, ka tas pats kopums kopā ar nodokli nesadalītajai peļņai dod tikai 0,2 procentpunktus. Pētniecība ir dārgākā, bet dod lielāko atsevišķo ieguvumu. Un izglītība jāsāk tagad tieši tāpēc, ka līdz 2040. gadam tā gandrīz neko nedod.
Kas jāpatur prātā
Bāzes scenārija lielais skaitlis ir pieņēmums. Tas, ka Latvija 2040. gadā sasniedz 82 % no ES vidējā, balstās uz pieņēmumu, ka ražīgums Eiropas vidējam tuvojas tikpat ātri kā no 2005. līdz 2025. gadam. Ja tuvināšanās palēninās, kā valstīm, kas tuvojas Eiropas vidējam, parasti notiek, bāzes scenārijs ir tuvāk joslas apakšējai malai, 76 %. Rīcībpolitiku ieguvumi, mērīti kā starpība pret bāzes scenāriju, no tā mainās maz. Pēc 2040. gada tuvināšanās turpinās: 2045. gadā bāzes scenārijs sasniedz 85 %, un balansēta politika tad pieliek 4,9 procentpunktus. Šie gadi tomēr balstās uz vairāk pieņēmumiem nekā gadi pirms tiem, un tāpēc lapa rāda 2040. gadu.
2030. gadi nav taisna līnija. Darba tirgus līdz 2030. gadam saspringst, algas aug, pirms ražīgums tām seko, un gadu desmita vidū ekonomika atdziest; ko tas nodara budžeta deficītam, rāda valsts finanšu lapa. Tuvināšanās uz dažiem gadiem palēninās un tad atsākas. Nenoteiktības josla diagrammā lielāko daļu no tā aptver, jo viens no tās diviem pieņēmumiem ir aizstājamības elastība, un tieši no tās ir atkarīgs, cik dziļa ir šī 2030. gadu lejupslīde.
Modelis 2025. gadam dod lielāku ražīgumu, nekā bija. Faktiski ražīgums 2025. gadā bija 66 % no ES vidējā, modelis dod 70 %. Ienākumu uz iedzīvotāju rindā, kas šajā lapā ir galvenā, atbilstība ir laba, bet ražīguma līnija sākas par dažiem procentpunktiem par augstu.
Ēnu ekonomikas samazināšanas ietekme uz budžetu balstās uz pieņēmumu, kas Latvijā nav izmērīts. Cik stipri deklarētā darbība reaģē uz stingrāku kontroli, ir pārņemts no citu valstu pētījumiem. Ja reakcija ir uz pusi vājāka, ieguvums budžetam ir aptuveni uz pusi mazāks, un tāpat balansētai politikai, gan budžeta, gan parāda slejā. Ietekmi uz ienākumiem tas maina maz.
Eiropas vidējais arī kustas. Visi skaitļi ir pret ES vidējo, kas pats aug. Latvija tuvinās tikai tad, ja aug ātrāk par vidējo, un bāzes scenārijā tā ir pieņemts. Ja Eiropa aug ātrāk, nekā pieņemts, tas pats Latvijas ražīguma pieaugums dod mazāku tuvināšanos.
Izglītības ieguvums ir aiz lapas malas. Bērni, kas 2028. gadā sāk skolu ar labākiem skolotājiem un labāku saturu, strādāt sāk tikai pēc 2040. gada. Šī kopuma skaitļi ir mazi nevis tāpēc, ka izglītība nedarbojas, bet tāpēc, ka divpadsmit gadu nepietiek, lai to redzētu.
Nenoteiktības josla aptver divus pieņēmumus, ne visus. Tie ir, cik ātri ražīgums aug pats par sevi un cik viegli uzņēmumi darbiniekus aizstāj ar iekārtām. Pieņēmumi par to, cik ātri sarūk atpalicība no Eiropas, cik ražīgi ir ārvalstu uzņēmumi, cik daudz uzņēmumi mācās no eksporta un cik liela daļa darbaspēka pāriet uz ražīgākām nozarēm, joslā nav iekļauti, un tie visi velk vienā virzienā: ja tie ir pārāk optimistiski, tuvināšanās ir lēnāka.
Sākums 2028. gadā ir pieņēmums. Visi kopumi sākas 2028. gadā un pilnu spēku sasniedz 2030. gadā. Vēlāks sākums visu nobīda uz priekšu laikā; attiecības starp rīcībpolitikām paliek tādas pašas.