To, kur cilvēki dzīvo, rīcībpolitika nemaina, vismaz ne līdz 2040. gadam: Rīgā un Pierīgā dzīvo apmēram 54 % iedzīvotāju gan ar šīs lapas pasākumu kopumiem, gan bez tiem. Rīcībpolitika maina dzīvi tiem, kas paliek, un vispirms to, cik tālu ir pakalpojumi. Ja nekas netiek mainīts, skolu, ārstniecības un pašvaldības iestāžu pieejamība līdz 2040. gadam sarūk par 7 %, jo iestādes slēdz līdzi iedzīvotāju aizbraukšanai.
Tīkla saglabāšana pieejamību notur nedaudz virs šīs gaitas, bet pārvaldīta sarukšana to nospiež par 2,6 % zemāk. Pilna pašvaldību finanšu izlīdzināšana Latgales pakalpojumu pieejamību uzlabo par 1,5 %, un valsts budžetam tā neizmaksā neko, jo nauda pārvietojas starp pašvaldībām. Lēmums par tīklu tāpēc ir lēmums par attālumu līdz pakalpojumiem un tā cenu, nevis par cilvēku skaitu.
Kāpēc tas ir svarīgi
No 2005. līdz 2025. gadam Rīgā un Pierīgā dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju daļa pieauga no 48,6 % līdz 53,4 %, bet Latgales daļa saruka no 15,9 % līdz 12,7 %. Tas nozīmē, ka Latgale cilvēkus zaudēja ne tikai uz ārzemēm, bet arī uz Rīgu: jaunieši aizbrauc mācīties un strādāt un reti atgriežas.
Nākamajos piecpadsmit gados šī aina gandrīz nemainās, un tas ir pirmais, kas jāzina. Iedzīvotāju sadalījumam pa reģioniem ir inerce: cilvēki pārceļas reti, pārceļas galvenokārt jaunie, un Latgalē un Kurzemē jauniešu jau tagad ir maz. Bāzes scenārijā Rīgas un Pierīgas daļa 2040. gadā ir 53,5 %. Nenoteiktības josla diagrammā sniedzas no 51,5 līdz 57,0 %: tik tālu gaita nobīdās, ja divus svarīgākos pieņēmumus par to, cik stipri attālums līdz pakalpojumiem ietekmē pārcelšanos, maina to ticamajā diapazonā. Josla ir platāka nekā citās lapās, jo tas, cik stipri cilvēki reaģē uz slēgtu skolu, Latvijā nav mērīts.
Kāpēc tas ir svarīgi arī tad, ja cilvēku skaits nemainās. Tāpēc, ka pakalpojumi sarūk ātrāk nekā cilvēku skaits. Modelī 2025. gadā valstī ir apmēram 2 300 skolas, ārstniecības un pašvaldības iestādes, un bāzes scenārijā 2040. gadā to ir 2 000, par 14 % mazāk, kamēr iedzīvotāju skaits sarūk par apmēram astotdaļu. Tiem, kas paliek, ceļš līdz skolai un ārstam kļūst garāks, un tieši uz šo jautājumu rīcībpolitika var atbildēt.
Rīgā un Pierīgā dzīvojošo daļa
Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji kā daļa no visiem iedzīvotājiem.
Faktiskie dati
Bāzes scenārijs
Nenoteiktības josla
Pelēkā josla rāda, cik tālu bāzes scenārijs nobīdās, ja divus svarīgākos pieņēmumus maina to ticamā diapazona robežās.
Diagrammā punkti ir faktiskie dati, un līnija ir modeļa bāzes scenārijs. Līdz 2025. gadam tie sakrīt līdz desmitdaļai punkta: 2025. gada sākumam modelis dod 53,3 %, faktiski bija 53,4 %. Tā ir pārbaude: ja modelis spēj atkārtot pagātni, ir pamats ieklausīties tajā, ko tas saka par nākotni.
Kas to nosaka
Reģionu stāstā ir viena inerce, viena atgriezeniskā ietekme un viens pieņēmums par tās stiprumu.
Inerce: cilvēki pārceļas reti. Iedzīvotāju sadalījumam pa reģioniem ir inerce: to, cik cilvēku Latgalē dzīvos 2040. gadā, lielākoties nosaka tas, cik tur dzīvo tagad, cik no viņiem ir jauni un cik bērnu piedzims. Piecpadsmit gadi ir īss laiks, lai to mainītu, un neviena šīs lapas rīcībpolitika cilvēkus nepārvieto.
Atgriezeniskā ietekme: cilvēki un pakalpojumi. Jo mazāk cilvēku, jo mazāk skolēnu un pacientu, tāpēc skolas un iestādes slēdz. Garāks ceļš līdz skolai un ārstam ir viens no iemesliem aizbraukt, un tad cilvēku ir vēl mazāk. Tā ir pastiprinoša ietekme: sarukšana rada sarukšanu. Modelī tā darbojas, bet abos virzienos nevienādi stipri: cilvēku skaits iestāžu skaitu ietekmē stipri un ātri, iestāžu skaits cilvēku izvēli vāji un lēni. Tāpēc tā pastiprina sarukšanu, kas jau notiek, bet pati to nerada, un tāpēc skolas saglabāšana notur pakalpojumus, bet ne cilvēkus.
Cilvēku un pakalpojumu atgriezeniskā ietekme. Pluss nozīmē "jo vairāk viena, jo vairāk otra". Ja visi ir plusi, ietekme kopumā ir pastiprinoša: sarukšana rada sarukšanu. Pēdējā bultiņa, no pakalpojumu tuvuma līdz palikšanai, ir vājākā un vismazāk izmērītā.
Pieņēmums: cik stipri cilvēki reaģē uz pakalpojumiem. Pēdējā bultiņa diagrammā ir tā, uz kuras balstās nenoteiktības josla. Ja cilvēki uz slēgtu skolu reaģē stipri, Rīgas un Pierīgas daļa 2040. gadā var sasniegt 57 %; ja vāji, tā paliek pie 51 %. Latvijā tas nav mērīts, tāpēc šī lapa par cilvēku skaitu runā piesardzīgi, bet par pakalpojumiem droši.
Nākamajos piecpadsmit gados noteicošā ir inerce. Atgriezeniskā ietekme pastiprina to, kas jau notiek, un rīcībpolitika tās vidējo posmu, skolas un iestādes, var ietekmēt daudz drošāk nekā pēdējo posmu, cilvēku izvēli.
Ko var darīt
Četras rīcībpolitikas, ko valdība, Saeima un pašvaldības patiešām var ieviest. Par katru: ko tā dod 2040. gadā salīdzinājumā ar bāzes scenāriju, ko tā maksā valsts budžetam un cik ātri tā darbojas. Izmaksas budžetam ir pasākumu kopuma paša ietekme uz budžeta bilanci, saskaitīta no 2028. līdz 2045. gadam procentpunktos no iekšzemes kopprodukta (IKP, tas ir, viss, ko valstī gadā saražo); blakus ir valsts parāda starpība 2040. gadā, un tā ir mazāka, jo Eiropas Savienības fiskālo noteikumu dēļ pasākumu kopumu, kas tērē, lielākoties apmaksā samazinājumi, ko noteikums uzspiež citur, bet pasākumu kopums, kas ietaupa, ļauj noteikumam samazināt mazāk.
Tīkla saglabāšana
Kas tas ir
skolas, ārstniecības un pašvaldības iestādes neslēdz līdzi iedzīvotāju skaitam; valsts dotācijas pašvaldībām par desmito daļu lielākas, un mazās skolas tur atvērtas ilgāk.
Ko tas dod
pakalpojumu pieejamība 2040. gadā par 0,4 % labāka nekā bāzes scenārijā, Latgalē par 0,4 %. Iedzīvotāju sadalījums nemainās.
Ko tas maksā
2,4 procentpunktus no IKP no 2028. līdz 2045. gadam; parāds 2040. gadā +0,3 procentpunkti. Lētākā no divām, kas maksā.
Cik ātri
pakalpojumos redzama no 2043, jo bāzes scenārijā iestādes slēdz pakāpeniski un starpība krājas lēni.
Pārvaldīta sarukšana
Kas tas ir
pretējais ceļš: iestādes slēdz divreiz straujāk, nekā sarūk iedzīvotāju skaits, pašvaldības no 2029. gada apvieno 25, skolas minimālo lielumu paaugstina par ceturtdaļu, dotācijas samazina par desmito daļu.
Ko tas dod
ietaupījumu budžetam. Pakalpojumu pieejamība 2040. gadā par 2,6 % sliktāka, Latgalē par 2,6 %. Iedzīvotāju sadalījums arī šeit nemainās.
Ko tas maksā
neko; tā no 2028. līdz 2045. gadam ietaupa 1,3 procentpunktus no IKP, un parāds 2040. gadā ir par 0,2 procentpunktiem mazāks. Vienīgā, kas budžetam nes naudu.
Cik ātri
pakalpojumos redzama no 2033.
Pilna izlīdzināšana
Kas tas ir
pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds, tas ir, fonds, caur kuru turīgākās pašvaldības daļu ieņēmumu nodod nabadzīgākajām, finansiālās iespējas izlīdzina pilnībā, nevis daļēji.
Ko tas dod
pakalpojumu pieejamība Latgalē 2040. gadā par 1,5 % labāka nekā bāzes scenārijā, visā valstī kopā nemainās, jo nauda pāriet no vienas pašvaldības otrai. Fonda atcelšana turpretī Latgales pieejamību pasliktinātu par 3,0 %; skatīt visu pasākumu kopumu tabulu.
Ko tas maksā
valsts budžetam neko: nauda pārvietojas starp pašvaldībām. Maksā Rīga un Pierīga.
Cik ātri
Latgalē redzama no 2031.
Reģionālā mājokļu programma
Kas tas ir
valsts garantija hipotēkām ārpus Rīgas, būvniecības atbalsts par ceturtdaļu lielāks un 2 000 sociālo īres dzīvokļu gadā reģionos.
Ko tas dod
to mājsaimniecību daļa, kuras mājoklim tērē vairāk nekā 40 % ienākumu, 2040. gadā par 0,3 procentpunktiem mazāka. Iedzīvotāju sadalījums nemainās. Blakusietekme: vairāk jaunu mājokļu nozīmē zemākas cenas, un privātā būvniecība ārpus Rīgas atmaksājas par 4 % sliktāk.
Ko tas maksā
5,5 procentpunktus no IKP no 2028. līdz 2045. gadam, visvairāk no četrām; parāds 2040. gadā +1,1 procentpunkti.
Cik ātri
mājokļa izmaksās redzama no 2035, jo dzīvokļi vispirms ir jāuzbūvē.
Ko dara rīcībpolitikas
Pieci pasākumu kopumi, visi ieviesti no 2028. gada ar pakāpenisku ieviešanu trīs gados. Četri ir pa vienai rīcībpolitikai pilnā spēkā; piektais ir atdzimšana: tīkla saglabāšana, pilna izlīdzināšana, labāki ceļi un mājokļu programma kopā. Pārvaldīta sarukšana ir pretējais ceļš, tāpēc atdzimšanā tās nav. Rail Baltica šajā lapā nav: tā ir bāzes scenārijā kā jau pieņemts lēmums, un to, ko tā maksā budžetam, rāda valsts finanšu lapa.
Pārvaldīta sarukšana. iestādes slēdz ātrāk, pašvaldības apvieno, dotācijas mazākas.
Tīkls saglabāts. iestādes neslēdz līdzi iedzīvotāju skaitam, dotācijas par desmito daļu lielākas.
Pilna izlīdzināšana. izlīdzināšanas fonds pašvaldību finanses izlīdzina pilnībā.
Mājokļu programma. hipotēku garantija, būvniecības atbalsts un 2 000 īres dzīvokļu gadā reģionos.
Atdzimšana. tīkla saglabāšana, pilna izlīdzināšana, ceļi un mājokļu programma kopā.
Cilvēki. Šeit atbilde ir īsa: nekas nemainās. Rīgas un Pierīgas daļa 2040. gadā ir 53,5 % bāzes scenārijā, 53,3 % ar atdzimšanu un 53,5 % ar mājokļu programmu. Tīkla saglabāšana un pārvaldīta sarukšana, kas ir pretēji ceļi, no bāzes scenārija abas atšķiras par mazāk nekā desmitdaļu punkta.
Rīgā un Pierīgā dzīvojošo daļa
Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji kā daļa no visiem iedzīvotājiem.
Latgale rāda to pašu. Atdzimšana Latgales daļu 2040. gadā paaugstina par 0,1 procentpunktiem, mājokļu programma par 0,0, pilna izlīdzināšana par 0,05. Visi trīs skaitļi ir mazi pret tiem 3,2 procentpunktiem, ko Latgale zaudēja no 2005. līdz 2025. gadam.
Latgalē dzīvojošo daļa
Latgales iedzīvotāji kā daļa no visiem iedzīvotājiem.
Pakalpojumi. Šeit rīcībpolitika darbojas. Bāzes scenārijā pakalpojumu pieejamība līdz 2040. gadam sarūk par 7 %. Tīkla saglabāšana pieejamību 2040. gadā notur par 0,4 % augstāk nekā bāzes scenārijā, pārvaldīta sarukšana nospiež par 2,6 % zemāk. Tās ir vienīgās divas rīcībpolitikas, kas pieejamību maina visā valstī, un tās iet pretējos virzienos: jautājums ir, vai pakalpojumus tur atvērtus par naudu vai slēdz ietaupījuma dēļ.
Pieejamība vietējiem pakalpojumiem
Cik tuvu cilvēki dzīvo skolām, ārstniecības iestādēm un pašvaldības iestādēm, salīdzinot ar šodienu.
Bāzes scenārijs
Pārvaldīta sarukšana
Tīkls saglabāts
Pilna izlīdzināšana
Mājokļu programma
Atdzimšana
Šim rādītājam nav salīdzināmu faktisko datu; redzama tikai modeļa gaita.
Latgalē aina ir tāda pati, bet starpības lielākas, jo iestāžu uz vienu cilvēku tur jau tagad ir maz un katra slēgšana ir jūtama. Pilna izlīdzināšana viena pati Latgales pieejamību 2040. gadā uzlabo par 1,5 %, vairāk nekā tīkla saglabāšana (0,4 %), un valsts budžetam tā nemaksā neko: nauda pārvietojas starp pašvaldībām. Fonda atcelšana Latgales pieejamību pasliktina par 3,0 %. Atdzimšana Latgales pieejamību notur par 2,0 % labāku nekā bāzes scenārijā, jo tajā ir abas.
Pieejamība vietējiem pakalpojumiem Latgalē
Cik tuvu Latgales iedzīvotāji dzīvo skolām, ārstniecības iestādēm un pašvaldības iestādēm, salīdzinot ar šodienu.
Bāzes scenārijs
Pārvaldīta sarukšana
Tīkls saglabāts
Pilna izlīdzināšana
Mājokļu programma
Atdzimšana
Šim rādītājam nav salīdzināmu faktisko datu; redzama tikai modeļa gaita.
Ieguvums. Mājokļu programma maina mājokli, un maina to jūtami. Bāzes scenārijā to mājsaimniecību daļa, kuras mājoklim tērē vairāk nekā 40 % ienākumu, sarūk no 7,1 % 2025. gadā līdz 7,3 % 2040. gadā, jo ienākumi aug ātrāk nekā mājokļa izmaksas. Mājokļu programma to samazina vēl par 0,3 procentpunktiem, atdzimšana par 0,3. Pašvaldību ieņēmumu uz vienu iedzīvotāju starpība starp reģioniem bāzes scenārijā pieaug par 1 %, un neviens pasākumu kopums to nemaina vairāk kā par desmitdaļu procenta: šīs rīcībpolitikas reģionu budžetu nevienlīdzību neārstē, tās to kompensē.
Mājsaimniecības, kurām mājoklis maksā pārāk daudz
Mājsaimniecības, kuras mājoklim tērē vairāk nekā 40 % ienākumu.
Cena. Bāzes scenārijā valsts parāds pieaug no 47 % no IKP 2025. gadā līdz 61 % 2040. gadā; kāpēc tas aug, ir skaidrots valsts finanšu lapā. Uz šī fona reģionālie pasākumu kopumi ir mazi. Pirms noteikuma atbildes pārvaldīta sarukšana no 2028. līdz 2045. gadam ietaupa 1,3 procentpunktus no IKP, tīkla saglabāšana maksā 2,4, mājokļu programma 5,5 un atdzimšana 8,0; izlīdzināšana nemaksā neko. Parādā 2040. gadā, kad noteikums daļu no tā ir absorbējis, starpības ir −0,2, +0,3, +1,1 un +1,3 procentpunkti.
Valsts parāds
Valsts parāds attiecībā pret to, ko valsts saražo gadā.
Rīgā un Pierīgā dzīvojošo daļa 2040, procentpunkti
Valsts parāds 2040, procentpunkti
Izlīdzināšana atcelta
Izlīdzināšanas fonda nav: katra pašvaldība dzīvo no saviem ieņēmumiem.
+0,2
0,0
Pašu ieņēmumi
Kadastrālās vērtības pārvērtētas līdz tirgus līmenim, un pašvaldības saņem 80 % no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.
0,0
+0,5
Ceļi
Ceļu uzturēšanai par trešdaļu vairāk naudas un pašvaldību ieguldījumi par piektdaļu lielāki.
−0,1
+0,1
Vērtējums
Rīcībpolitika
Rīga un Pierīga 2040, procentpunkti
Pakalpojumi 2040
Pakalpojumi Latgalē 2040
Mājokļa slogs 2040, procentpunkti
Izmaksas budžetam 2028.–2045. g., procentpunkti no IKP
Valsts parāds 2040, procentpunkti
Kas iegūst, kas maksā
Pārliecība
Pārvaldīta sarukšana
+0,01
−2,6 %
−2,6 %
0,0
+1,3
−0,2
iegūst budžets; tie, kas paliek nomalē, maksā ar garāku ceļu līdz skolai un ārstam
vidēja
Tīkls saglabāts
−0,01
+0,4 %
+0,4 %
0,0
−2,4
+0,3
iegūst tie, kas paliek nomalē; budžets maksā, nedaudz
vidēja
Pilna izlīdzināšana
−0,13
0,0 %
+1,5 %
0,0
0,0
0,0
iegūst Latgale un nabadzīgākās pašvaldības; maksā Rīga un Pierīga
vidēja
Mājokļu programma
−0,04
0,0 %
+0,1 %
−0,3
−5,5
+1,1
iegūst īrnieki un pircēji reģionos; maksā budžets un privātie būvnieki
vidēja
Atdzimšana
−0,26
+0,4 %
+2,0 %
−0,3
−8,0
+1,3
iegūst pakalpojumi un mājokļi nomalē; budžets maksā visvairāk
zema
Rīga un Pierīga, mājokļa slogs un parāds: starpība pret bāzes scenāriju procentpunktos. Pakalpojumi: starpība procentos. Izmaksas budžetam: pasākumu kopuma paša ietekme uz budžeta bilanci, saskaitīta no 2028. līdz 2045. gadam, pirms ES noteikums reaģē; negatīva nozīmē, ka budžets maksā, pozitīva, ka ietaupa. Pārliecība: cik droša ir rezultāta virziena un lieluma noteikšana, ņemot vērā pieņēmumus, uz kuriem tas balstās.
Tabula saka trīs lietas. Pirmkārt, Rīgas un Pierīgas sleja ir gandrīz tukša, un tas ir lapas galvenais rezultāts: uz jautājumu "kā noturēt cilvēkus reģionos" ar šiem līdzekļiem līdz 2040. gadam atbildēt nevar, un lēmumi par skolām un iestādēm ir jāpieņem, zinot, ka cilvēkus tie nepārvietos ne uz vienu, ne uz otru pusi. Otrkārt, īstais lēmums ir par pakalpojumiem: tīkla saglabāšana un pārvaldīta sarukšana ir viena un tā pati izvēle, skatīta no abiem galiem, apmēram 2,4 procentpunkti no IKP visā periodā par pakalpojumiem, kas ir par 0,4 % tuvāk, vai 1,3 procentpunktu ietaupījums par pakalpojumiem, kas ir par 2,6 % tālāk. Treškārt, izlīdzināšanas fonds ir vienīgais instruments, kas Latgalei palīdz par velti, un Latgales pakalpojumiem tas palīdz vairāk nekā tīkla saglabāšana; tas ir lēmums par to, kas maksā valsts iekšienē, nevis par budžetu.
Valdībai, Saeimai un pašvaldībām no tā izriet secība: vispirms izlīdzināšanas fonds pilnā apmērā, kas valstij nemaksā neko; tad lēmums par tīklu, pieņemts kā lēmums par attālumu līdz pakalpojumiem un tā cenu, nevis par cilvēku skaitu; un mājokļu programma tur, kur īres tirgus nedarbojas. Rail Baltica ir transporta un valsts finanšu lēmums, un to vērtē valsts finanšu lapā.
Kas jāpatur prātā
Modelis iedzīvotāju sadalījumu pa reģioniem tur gandrīz nekustīgu, un tas var būt pārāk mierīgi. No 2005. līdz 2025. gadam Latgale zaudēja 3,2 procentpunktus Latvijas iedzīvotāju; bāzes scenārijā nākamajos piecpadsmit gados tā zaudē 0,1. Modelī pārcelšanās starp reģioniem seko darbam un pakalpojumiem, un pēc 2025. gada abi mainās lēni. Ja patiesībā aizplūšana no austrumiem turpināsies agrākajā tempā, pakalpojumu sarukšana nomalē ir straujāka, nekā šeit parādīts, un tīkla saglabāšanas vērtība lielāka.
Cik stipri cilvēki reaģē uz slēgtu skolu, nav mērīts. Uz šī pieņēmuma balstās platā nenoteiktības josla, un tāpēc šī lapa cilvēku skaitu rāda ar joslu, bet pakalpojumus bez tās. Lēmumus par tīklu tas netraucē: tie iedarbojas uz pakalpojumiem, kas ir droši, nevis uz cilvēkiem, kas nav.
Mājokļu programma samazina privātās būvniecības atdevi. Vairāk jaunu mājokļu nozīmē zemākas cenas, tāpēc privātā būvniecība ārpus Rīgas 2040. gadā atmaksājas par 4 % sliktāk nekā bāzes scenārijā. Tas ir tirgus darbs, nevis kļūda, bet tas nozīmē, ka programma daļēji aizstāj, nevis papildina.
Izlīdzināšanas fonda vērtība Latgalei ir proporcionāla vienam pieņēmumam. Cik stipri pašvaldības finansiālās iespējas nosaka, cik iestāžu tā tur atvērtas, modelī ir pieņēmums ar plašu diapazonu. Secība, tas ir, pilna izlīdzināšana palīdz un atcelšana kaitē, saglabājas visā diapazonā; lielums var atšķirties vairākas reizes.
Rail Baltica ir bāzes scenārijā, nevis starp pasākumu kopumiem. Līnija ir jau pieņemts lēmums, un bāzes scenārijā tā ir ar saviem būvniecības gadiem un valsts daļu. Tās ieguvums reģioniem, īsāks ceļš gar koridoru, nāk tad, kad līniju 2035. gadā atklāj, nevis būvniecības laikā; tās ietekme uz to, kur cilvēki dzīvo, modelī ir maza un šeit nav rādīta, bet tās izmaksas budžetam un to, ko ietaupītu atcelšana, rāda valsts finanšu lapa.
Pēc 2040. gada pārbīde lēni turpinās. Rīgas un Pierīgas daļa bāzes scenārijā 2045. gadā ir 53,8 %, un atdzimšana to notur par 0,4 procentpunktiem zemāku, bet pakalpojumu pieejamība līdz 2045. gadam sarūk par 10 %. Šie gadi balstās uz vairāk pieņēmumiem nekā gadi pirms tiem, un tāpēc lapa rāda 2040. gadu.
Vairāku lietu modelī nav. Nav atsevišķas reģionālās izglītības kvalitātes, nav ceļā pavadītā laika matricas (pieejamību mēra ar iestāžu skaitu uz cilvēku un ceļu stāvokli), nav reģionālās nabadzības rindas: neviens pasākumu kopums nabadzības riska indeksu vai ienākumu nevienlīdzību nemaina ne par desmitdaļu punkta, bet tas ir tāpēc, ka modeļa reģionālais slānis ienākumu sadalījumu nenes.
Sākums 2028. gadā ir pieņēmums. Katrs pasākumu kopums sākas 2028. gadā un pilnu spēku sasniedz 2030. gadā. Vēlāks sākums visu nobīda uz priekšu laikā; rezultāts 2040. gadā tad ir mazāks, bet attiecības starp rīcībpolitikām paliek tās pašas.